Milānas un Kortīnas d'Ampeco olimpisko spēļu biatlona sacensībās patīkami pārsteigusi 20 gadus vecā biatloniste Estere Volfa, kura iedzīšanas sacensībās sasniedza otro visu laiku augstāko rezultātu Latvijas sieviešu biatlona vēsturē. Savas mammas iespēto Volfa nu jau ar vērienīgu atrāvienu ir apsteigusi, bet potenciālo rekordu gāzt būs iespēja 21. februāra pēcpusdienā, kad norisināsies šo spēļu pēdējās biatlona sacensības.

Ja par norvēģiem mēdz teikt, ka viņi jau piedzimst ar slēpēm kājās, tad tālu no patiesības šis apgalvojums nav arī Esteres Volfas kontekstā. Vecvecāki savulaik nodarbojušies ar distanču slēpošanu, bet Esteres māte Ieva Cēderštrēma ir pirmā Latvijas biatloniste, kura startējusi olimpiskajās spēlēs. Tostarp ne tikai piedalījusies, bet arī sasniegusi gana augstus rezultātus, lai pirms šīm spēlēm būtu bijis jālauza galva, vai meitai būs pa spēkam atkārtot mātes sniegumu.

Ieva Cēderštrēma debitēja piecu riņķu sacensībās 1994. gada Lillehammeres spēlēs. Pēc debijas ar 30. vietu 15 kilometru individuālajā distancē, cēsniece savu rezultātu uzlaboja līdz 28. vietai sprintā. Savās otrajās olimpiskajās spēlēs Nagano Ieva vēl maķenīt uzlaboja savu rekordu, klasikā ar vienu kļūdu šaušanā iegūstot ļoti pieklājīgo 25. vietu. Šis rezultāts noturējās kā Latvijas sieviešu biatlona augstākais sasniegums astoņus gadus.

28 gadus pēc mātes spožākā olimpiskā starta savās pirmajās olimpiskajās biatlona cīņās devās arī Estere Volfa. Šī gan nebija Volfas debija olimpiskajās spēlēs, jo pirms četriem gadiem Latvijas Slēpošanas federācijai pietika tālredzības, lai vienu no Patrīcijas Eidukas sakrātajām Latvijas komandas kvotām distanču slēpošanā atvēlētu tobrīd pavisam jauniņajai Volfai. Olimpisko mandrāžu pārdzīvojot jau Ķīnā, 2026. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Valfa jau rāda savam vecumam neraksturīgu spriedzes noturību.

Individuālo sacensību pirmajā un garākajā disciplīnā 15 kilometru klasikā Volfa ieguva 36. vietu. Pagaidām "garais biatlons" vēl nav Volfas spēcīgākā disciplīna, bet sprintā un iedzīšanā jau tika rādīti fantastiski rezultāti. Savas mammas labāko sasniegumu Volfa gāza "sirsniņsvētkos" - 14. februārī -, kad sprintā Cēsu jaunā biatloniste ieguva 16. vietu. Tikai dienu vēlāk Volfai padevās vēl labāks starts, iedzīšanā pakāpjoties uz 11. pozīciju.

Tagad, kad mātes labākie rezultāti atstāti aiz muguras, Volfai priekšā palikusi tikai viena Latvijas sportiste ar sekmīgāku sniegumu olimpiskajās spēlēs. Savā olimpiskajā debijā 2006. gadā gulbeniete Madara Līduma izcīnīja desmito vietu klasikā. Viņa līdz 21. februārim paliks vienīgā Latvijas biatloniste, kura piedalījusies olimpisko spēļu masu starta sacensībās. Turīnas spēlēs Līduma masu startā sasniedza 20. vietu. Savās otrajās olimpiskajās spēlēs Vankūverā Līdumas sniegums jau bija pieticīgāks, labāko rezultātu uzrādot 38. vietu iedzīšanā. Latvijas biatlona juku laikos finansējums sportistes gaitu turpinājumam nepietika, un tikai 29 gadu vecumā Līduma noslēdza savu biatlonistes karjeru.

Lai gan līdz šim šis stāsts vīts caur uzlēcošo zvaigznīti Volfu, nedrīkst aizmirst, ka savu labāko olimpisko sniegumu Anholcā demonstrē arī pieredzējusī Baiba Bendika. Viņa savās trešajās olimpiskajās spēlēs aizsniegusies līdz 15. vietai sprinta sacensībās. Tāpat kā Volfa arī Bendika sestdien metīsies masu starta cīņās, kas arī viņai dod vēl pēdējo iespēju pārspēt Līdumas desmito vietu Turīnas spēlēs. Tā kā līdz šim Bendikas izteikumos 2027. gada Pasaules čempionāts Otepē tiek stādīts kā punkts, pēc kura sportiste plāno beigt savu karjeru, tad masu starts Milānas spēlēs būs viņas noslēdzošā olimpiskā uzstāšanās.

Vēl ir jāatzīmē tas, ka alūksniete Sanita Buliņa šajās spēlēs kļuva par Latvijas biatlona dāmu kopējā ranga piekto numuru, sasniedzot 38. vietu sprinta sacensībās. Augstāk par viņu spējušas būt tikai četras rakstā augstāk minētās biatlonistes.

(Iekļauti desmit kopējie labākie rezultāti un pārējo individuāli augstākie sasniegumi)

Ja Latvijas biatlona dāmām līdz šim bijusi tikai viena vieta desmitniekā, tad kungu sacīkstēs latiņa stādīta gana augstu. Šī brīža Latvijas biatlona pirmais numurs šoreiz gan nekādus rekordus nelaboja. Savā labākajā Milānas un Kortīnas spēļu startā uzrādot 29. vietu iedzīšanas sacensībās. Tomēr samērā nesen Rastorgujeva labākais karjeras rezultāts nedaudz uzlabojās, jo 2014. gadā ieņemtā devītā vieta kļuva par astoto, kad diskvalifikācija tika piešķirta no austrumu robežas viņas puses nākošajam dopinga lietotājam.

Šā gada septembrī Starptautiskā Biatlona savienība (IBU) pieņēma lēmumu piešķirt Andrejam Rastorgujevam oficiālo 8. vietu 2014. gada Soču ziemas Olimpisko spēļu 12,5 km iedzīšanas sacensībās, saistībā ar cita sportista diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumiem.… pic.twitter.com/jcgKGEjdOH

— LOK (@Olimpiade_lv) February 16, 2026

Rastorgujevs Latvijas vīru rangā pēc labākajiem olimpisko spēļu rādītājiem ir ceturtais. Sekmīgākais bijis Ilmārs Bricis, kurš Turīnas spēlēs iedzīšanā ieguva koka medaļu jeb ceturto vietu, kamēr astoņus gadus iepriekš Nagano tika sasniegta piektā vieta klasikā.

Nagano spēļu sprintā savu vienu no karjeras spožākajiem mirkļiem piedzīvoja Jēkabs Nākums, kurš par pussekundi apsteidza Oļegu Maļuhinu un ieguva piekto vietu.

Vienīgais bez četriem augstāk nosauktajiem biatlonistiem, kurš spējis sasniegt olimpisko top 20 ir Gundars Upenieks, kurš 1994. gadā Norvēģijā ieguva 19. vietu. Nākamie aiz viņa nu ir divi šo olimpisko spēļu debitanti no Talsiem. Renārs Birkentāls savā pirmajā individuālajā startā - klasikā - ieguva 31. vietu. Savukārt Rihards Lozbers vien 16 gadu vecumā ieguva augsto 32. vietu sprinta sacensībās.

(Iekļauti desmit kopējie labākie rezultāti un pārējo individuāli augstākie sasniegumi)

Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
Piedalies DECATHLON prognožu spēlē!
Olimpiskajām spēlēm seko Go3 platformā!