Latvijas biatloniste Estere Volfa pagājušajā sezonā kļuva par divkārtēju pasaules čempioni junioriem. Junioru vecums nu viņai noslēdzies, un pirmssezonas sarunā ar portālu Sportacentrs.com Volfa pauda apņēmību izcīnīt augstākās virsotnes arī pieaugušo konkurencē. "Apzinos, ka latiņa ir pacelta augstu," viņa sacīja. "Bet tā ir motivācija, nevis spiediens."

"Esam treniņnometnē augstkalnē, Itālijā. Otrā reize šogad, kad esam kalnos," pastāstīja Estere Volfa, kura Milānas olimpiskajās spēlēs trīs individuālajās disciplīnās iekļuva "Top 25", labāko rezultātu - 11. vietu - uzrādot iedzīšanā. "Sagatavošanās posmā bijis daudz pārmaiņu, mums ir jauns šaušanas treneris no Lietuvas, kurš devis daudz jaunas pieredzes. Nomainīju šautenes laidi, kas nozīmē, ka bija jāmeklē jauna pozīcija šaušanā."

"Biju pieradusi pie iepriekšējās laides, it īpaši šaušanā guļus, tur tagad ir visnotaļ citādi," turpināja Volfa. "Tas prasīja laiku, lai pielāgotos, meklēju un testēju variantus. Iepriekšējā laide? Tā bija jau veca, turklāt jāatzīst, ka tā nebija labākais risinājums, tā bija pārāk gara priekš sievietes."

"Iepriekšējā laide arī bija veidota speciāli man pēc pasūtījuma, taču toreiz iedevām tikai izmērus un vēlmes, tas man bija pats sākums, un visu uzreiz perfekti vēl nezināju. Tāpēc tā vecā laide nebija optimāla, ietekmēja manu šaušanu. Tagad aizbraucām uz Vāciju pie meistara, kurš ar šo profesiju nodarbojas jau 30 gadus, un viņš speciāli man uztaisīja jaunu laidi," atklāja Volfa.

Jaunā biatloniste šovasar kā vienu no prioritātēm izvirzījusi šaušanas attīstību: "Uzreiz gan jāuzsver, ka biatlonā vispār nevar īpaši atslābināties, visu laiku jāiet uz priekšu, citādi paliksi iepakaļ. Labi redzam, ka ātrumi paliek arvien lielāki, rezultāti arvien blīvāki. Nevar fokusēties uz tikai vienu lietu - jābūt gan ātrumam trasē, gan precīzai šaušanai. Man šovasar nedaudz vairāk gan uzsvars uz šaušanu, jo visu laiku tas tomēr nav bijis stabili, it īpaši stāvus šaušanā. Guļus jau it kā uzķerta tā lieta. Bet nu tas jau par daudziem sakāms - ar stāvus šaušanu daudziem iet grūtāk. Kā šobrīd liekas ar jauno laidi? Ir labākas dienas, ir smagākas dienas, kad liekas, ka atkal šis tas jāpamaina. Tagad Itālijas nometnē liekas, ka viss ir uz pareizā ceļa. Galvenais, pašai uzticēties sev, ņemt vērā, ka ir nepieciešams laiks, lai pierastu. Veco laidi izmantoju 3-4 gadus, jāsaprot, ka jaunajai vēl nepieciešams laiciņš."

Volfa arī šajā starpsezonā strādā kopā ar Baibu Bendiku un Elzu Bleideli trenera Ilmāra Briča vadībā: "Tā jau ierasts, ka Latvijas izlasē īsti netrenējas kopā - katrs no savas pilsētas, tad nu izveidojas vairākas grupiņas. Man ļoti patīk sadarbība ar Baibu un Elzu, turklāt esam līdzvērtīgas konkurentes, tad nu dzenam cita citu uz priekšu."

Atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad Pasaules kausa posmos Latvijas izlasē vieta garantēta bija tikai Andrejam Rastorgujevam un Baibai Bendikai, šoreiz par sezonas startu Pasaules kausā var būt droša arī Estere, tāpat arī Renārs Birkentāls un Rihards Lozbers, proti, sportisti, kuri pagājušajā sezonā ieguva PK ieskaites punktus.

"Esmu tīri priecīga, ka šobrīd nav tāda lieka spiediena," sacīja Volfa. "Šobrīd varu koncentrēties Pasaules kausa sākumam, nevis atlases sacensībām pirms tam. Kā nekā, tās tomēr ir pirmssezonas sacensības, uz kurām būt maksimālajā gatavībā - tas neieiet mūsu treniņplānos. Protams, arī psiholoģiski tas noņem spriedzi. Taču var arī teikt, ka vasara bez sacensībām, kurās patiešām nepieciešams iespringt, varbūt arī pārāk lielu atslābšanu iedod. Vasaras sacensībās gan tāpat piedalāmies, Priekuļos Latvijas čempionātā tīri labi gāja, kamēr Baltijas čempionātā Otepē ar startiem nebiju īpaši apmierināta, tiesa, tad arī biju apslimusi."

Volfa iepriekšējā sezonā kļuva par divkārtēju pasaules junioru čempioni, izcīnīja PČ junioru sudrabu, kā arī kļuva par Eiropas junioru čempioni. Junioros paveikts teju maksimums, tagad šis posms ir aizvērts, jo no junioru vecuma izkāpts.

"Nekāda satraukuma vai nožēlas par to nav. Juniorus piepildīju visu, ko vēlējos, tagad nevaru sagaidīt pilnvērtīgo pāreju uz Pasaules kausa līmeni, kad startēšu tikai tur, nevis sezonas gaitā lēkāšu pa līmeņiem augšā un lejā," pastāstīja Volfa. "Skaidrs, ka ir augstas prasības - gan man pašai pret sevi, gan no apkārtējiem. Taču tajā pašā laikā jāņem vērā, ka sezona sākas no jauna, viss iepriekšējais paliek pagātnē. Tāpēc koncentrējos tikai uz to, kas vēl būs."

"Protams, apzinos, ka latiņa ir pacelta augstu," par līdzjutēju gaidām sacīja Volfa. "Bet es to vairāk uztveru kā motivāciju, nevis spiedienu. Iepriekšējā pieredze man parādīja, ka iespējams cīnīties par augstām vietām un reizē nezaudēt mīlestību pret sportu. Protams, šis ritms ir nežēlīgs, sportā viss ļoti ātri mainās un nekas nav garantēts - ar to jāmāk sadzīvot. Ne vienmēr gala rezultāts, kas visiem redzams sacensību protokolā, atspoguļo, cik labu sniegumu esi parādījis, tāpēc ļoti svarīgs, ka pats proti izvērtēt. Biatlonā jau sacenties ne tikai ar sevi, bet ar plašu konkurentu grupu, kuri arī katrs startē individuāli. Ja visi nostartē lieliski, bet tu vienkārši "labi", tad tava vieta neatspoguļos īsti, cik labi nostartēji."

Volfai līdz ar šo sezonu sākas ceļš uz trešajām olimpiskajām spēlēm. Tikai 21 gada vecumā viņai ir jau divu OS pieredze, Pekinā startējot distanču slēpošanā, bet Milānā - biatlonā, turklāt ar vērā ņemamiem panākumiem, izcīnot 16. vietu sprintā un 11. vietu iedzīšanā, kas ir starp augstākajām individuālajām pozīcijām olimpiskajās spēlēs Latvijas sieviešu biatlona vēsturē. Bet tagad sākusies Francijas Alpu olimpiāde, četru gadu cikls.

"Uz jauno ciklu skatos ar diezgan lielu apņēmību," sacīja Volfa. "Man tāpat ir sajūta, ka vēl esmu tikai sākumpunktā. Varbūt ne pašā sākumā, bet ceļā, kurā augstākie kāpumi vēl ir priekšā. Esmu gatava strādāt visus četrus gadus, lai Francijā varētu parādīt vēl labākus rezultātus."

Volfa oktobra vidū paredzēta dalība prestižajās pirmssezonas sacensībās Minhenē - "Loop One" festivāls. Tajā piedalīsies arī Rastorgujevs un Birkentāls. Savukārt Pasaules kausa sezona sāksies novembrī Kontiolahti, Somijā.