Latvijas karogs vien pirms dažām dienām parādījās Vimbldonas "Grand Slam" čempionu sarakstā, pateicoties Aļonas Ostapenko uzvarai jaukto dubultspēļu turnīrā. Taču vietējā mērogā par Latvijas Tenisa savienības nākotni pastāv bažas, un tiek satraukti runāts, vai galu galā nenonāks pie līdzīga scenārija kā Latvijas Regbija federācijā, proti, federācijas nespējas izpildīt savas pamatfunkcijas.

Latvijas Tenisa savienības prezidents iepriekš bija izcilais tenisists Ernests Gulbis, kurš šo pozīciju atstāja kopā ar ģenerālsekretāru Jāni Mellupu 2025. gada augustā. LTS vadību pārņēma Egils Valeinis prezidenta amatā un tenisa tiesnesis Ivans Kuzovenkovs ģenerālsekretāra amatā, kuri pēc tam rudenī tika apstiprināti šajās pozīcijās LTS ārkārtas kongresā.

Taču LTS biedru vidū jau ilgstoši novērojama neapmierinātība ar LTS vadības darbu un satraukums par tuvāko nākotni. Tenisa savienības mājaslapā par 2025. gadu joprojām nav pieejams gada finansiālais pārskats, tikai izdevumu tāme. Ilgstoši aizkavējies 2025. gada finanšu audits, biedriem joprojām nav pieejams 2026. gada budžets.

Datu bāzē "Lursoft" pieejamajā 2025. gada pārskatā norādīts, ka LTS šo periodu pabeigusi ar zaudējumiem teju 80 tūkstošu eiro apmērā, kamēr 2026. gadā valsts finansējums ir krietni sarucis - no 257.8 tūkstošiem 2025. gadā līdz 172.9 tūkstošiem šogad. Ļoti ievērojams kritums, it sevišķi, ja ņem vērā, ka valsts kopējais finansējums sporta federācijām palicis apmēram iepriekšējā līmenī. Kādēļ mazāk ticis tenisam, kuram turklāt šobrīd talkā nāk padel tenisa popularitātes vilnis? Daži LTS biedri kritiku velta federācijas vadībai par nekvalitatīvi sagatavotajām atskaitēm un dokumentāciju ministrijai.

LTS ģenerālsekretārs Kuzovenkovs uz portāla Sportacentrs.com uzaicinājumiem sarunai, lai sīkāk paskaidrotu situāciju, pusotras nedēļas laikā neatsaucās.

Portāla Sportacentrs.com rīcībā esošā informācija liecina, ka maijā tika organizēta vairāku LTS biedru tikšanās ar LTS vadību un valdes locekļiem. LTS prezidents Valeinis uz šo tikšanos neieradās, taču bija ģenerālsekretārs un vairāki valdes locekļi. Šajā sapulcē galvenais temats bija LTS finansiālā situācija, valsts finansējuma samazināšanās un LTS 2026. gada budžeta neesamība. Tikšanās beidzās ar konkrētu jautājumu sagatavošanu LTS vadībai, un šo jautājumu saraksts nonāca arī Sportacentrs.com rīcībā:

Rakstiski LTS vadībai nosūtītie jautājumi, zem kuriem parakstījās "Latvijas Tenisa vecāku asociācija un LTS biedri, LTS valdes locekļi, revīzijas komisijas locekļi"

1) Valsts finansējuma būtiskās samazināšanas iemesli, iesniegto Excel tabulu kvalitātes analīzes rezultāti;
2) Kāds ir izmaksu samazināšanas un/vai ienākumu palielināšanas plāns uz 2026. gadu?
3) Kāds ir biedru kongresā solītā finanšu un dokumentu audita rezultāts par 2025. gada pirmajiem 8 mēnešiem?
4) Kādi ir šī gada un nākamo gadu konkrēti plānotās aktivitātes LTS attīstībā?
5) Kādas ir plānotās aktivitātes jaunu pirmsskolas vecuma bērnu piesaistei tenisa sportam?
6) Kādi ir bērnu un jauniešu finansiālie atbalsta mehānismi izlašu un ārpus izlašu spēlētāju
atbalstam?
7) Kādas ir konkrētas plānotās rīcības un metodes komunikācijas un LTS organizācijas
caurspīdības uzlabošanai?
8) Lūdzu paskaidrot Ivana Kuzovenkova sapulces laikā minēto par publiskā tēla un reputācijas
pasliktināšanos pēdējā gada laikā?
9) Kāds ir privāto sponsoru piesaistes plāns?
10) Kādas aktivitātes norisināsies darbā ar pašvaldību finansējuma piesaisti?

LTS biedrs: "Sāpīgs ir komunikācijas trūkums. Atbilžu vietā tīrs klusums"

Kā portālam Sportacentrs.com paskaidroja Sergejs Bogačevs, tenisa sabiedrībā ļoti labi pazīstama persona, atbildes uz šiem jautājumiem nav saņemtas joprojām. Viņš ir biedrības "Teniss Rīgā" vadītājs un ilgstoši piedalījies tenisa dzīves organizēšanā Latvijā.

"Protams, ka ir vairākas neskaidrības par to, kas šobrīd īsti notiek. Nav informācijas par LTS finansiālo situāciju, joprojām nav apstiprināts budžets 2026. gadam. Uz mūsu jautājumiem LTS vadība atbildes nesniedz jau vairākus mēnešus," sacīja Bogačevs, kurš pārstāvēja arī "Sporta centru Concept", kad tas martā tika apstiprināts LTS biedru sastāvā.

"Īsti nesaprotu, kā savienības darbā tiek vai, pareizāk sakot, netiek iesaistīti LTS biedri, it īpaši, ja pašiem viss līdz galam nesanāk. Liekas, ka mūs grib uzskatīt par kaut kādu opozīciju, kas tikai grib šūpot laivu. Nē, mēs visi esam vienā laivā, un nav nekādas domas, ka šo laivu vajag nogremdēt. Gluži otrādi, cīnāmies par to, lai mūsu tenisa laiva negrimtu, ja varu tā tēlaināk izteikties," pasmaidīja Bogačevs.

"Taču skaidrības nav. Tāpēc jā, ir satraukums par to, kas notiks tālāk. LTS gada pārskats ir publiski pieejams, tur redzam, ka ir mīnusi, turklāt mīnusi ar lejupejošu tendenci. Labi, bez sponsoriem un lielas bagātības esam Latvijas tenisā dzīvojuši arī iepriekš. Taču tas darba apjoms, kas LTS vadībai ir jāpaveic, nav izpildāms bez aktīvas biedru palīdzības," uzsvēra Bogačevs.

"Sāpīgs šeit ir tieši komunikācijas trūkums. Uzrunājam, vaicājam, piedāvājam palīdzību, atbildes vietā - tīrs klusums. Vienīgais, kas tagad ir noticis, ir tas, ka vasarā LTS mājaslapā publicēts valdes sēdes protokols - ar trīs mēnešu aizkavēšanos. Tādēļ secinu, ka LTS komanda ir jāmaina. LTS ir jāvada cilvēkiem, kas to grib darīt un var darīt, turklāt mums viņiem jādod iespēja, kamēr vispār vēl ir kāds, kas to grib darīt," sacīja Bogačevs.

Tendence "izdevumi pieaug, ienākumi samazinās" rada bažas LTS biedru vidū

LTS budžetu principā veido četras lielās iedaļas - valsts finansējums, ziedojumi biedru naudas un ieņēmumi no licencēm. Lai gan LTS valdes marta sēdes protokolā norādīta LTS ģenerālsekretāra Kuzovenkova sniegtā informācija, ka 2025. gads pabeigts ar aptuveni 25 tūkstošu deficītu, "Lursoft" datu bāzē pieejamajā gada pārskatā, kas parakstīts 26. maijā, LTS ieņēmumi norādīti 597 tūkstošu eiro apmērā, no kuriem gandrīz puse bija valsts finansējums, kamēr izdevumi bija 676 tūkstoši eiro. Taču jau LTS valdes sēdē tika izcelts, ka nepieciešams palielināt ienākumus, lai varētu nodrošināt federācijas darbību nepārtrauktību. Protokolā arī ierakstīts aicinājums "katram valdes loceklim palīdzēt piesaistīt finansējumu vismaz 10 000 EUR apmērā".

LTS valdes sēdes protokolā atsevišķa sadaļa veltīta arī sadarbībai ar revīzijas komisiju: "Ivans Kuzovenkovs informē par revīzijas komisijas vizīti un darbu birojā. Komisijai tika nodrošināta piekļuve visiem pieprasītajiem dokumentiem. Tika konstatēti vairāki izaicinājumi. Sadarbība ar atsevišķiem komisijas locekļiem bija sarežģīta, t.sk. komunikācijas problēmas. Komisija pieprasījusi dokumentus ne tikai par 2025. gadu, bet arī par iepriekšējiem periodiem (piemēram, 2022. gadu), kas izraisīja diskusiju par revīzijas apjomu."

LTS parādi 2025. gadā pieauga no 3 tūkstošiem līdz 42.5 tūkstošiem eiro finansiālā perioda beigās. Vēlreiz jāuzsver, ka šogad valsts finansējums samazinājies par trešdaļu. Daži LTS biedri privātās sarunās pauž bažas, ka saņemtais valsts finansējums varētu tikt izlietots iepriekšējo parādu nosegšanai, kas attiecīgi nozīmē, ka naudas pietrūks jau nākamajām funkcijām, bet precīzas skaidrības par to, jo 2026. gada budžeta vēl nav. LTS valdes sēdē martā nolemts, ka budžets jāapstiprina nākamajā valdes sēdē.

Šis tendences - izdevumi pieaug, ienākumi sarūk - savukārt rada bažas, kuru vidū tiek piesaukts arī vārdiņš "bankrots". Galu galā, līdzīga ceļa galā nesen jau attapās Latvijas Regbija federācija, kura vairs nespēja izpildīt savas pamatfunkcijas, piemēram, Latvijas izlases nosūtīšanu uz starptautiskajiem turnīriem, un kuras vadību tagad pārņēma Latvijas Sporta federāciju padome.

LSFP prezidents: "Aicināšu LTS vadību uz sapulci izrunāt situāciju, kurā problēmas ir labi redzamas"

LSFP prezidents Vladimirs Šteinbergs sarunā ar Sportacentrs.com apstiprināja, ka arī viņam ir bažas par LTS darbību tuvākajā nākotnē. Viņš norādīja, ka tuvākajā laikā plāno aicināt LTS vadību uz tikšanos, lai sīkāk izrunātu pašreizējo situāciju un censtos rast risinājumus.

"Sūdzības par Latvijas Tenisa savienības darbu ir sasniegušas LSFP. Tās nav grandiozas, taču to apjoms un saturs liecina par problēmām," apstiprināja Šteinbergs. "Manā rīcībā nav informācijas par LTS nenokārtotām finansiālajām saistībā, taču acīmredzams, ka šogad ir būtisks finansējuma samazinājums, kas saistāms ar pašas federācijas administrācijas darbu. Latvijas sportā tomēr ir ļoti svarīgi, kā performē federācijas izpildinstitūcija."

"Šobrīd redzams, ka Latvijas Tenisa savienībā lielu devumu dod padel spēlētāju pieplūdums, taču arī no padelistiem ir uzstājīgas sūdzības, ka LTS viņu labā neko nedara," turpināja Šteinbergs. "Runāju ar abām pusēm un skaidri teicu, ka, ja padels atdalīsies no LTS, tad padels neko neiegūs, bet teniss sabruks. Tā ir elementāra matemātika - bez padela teniss izkristu no valsts prioritārajiem sporta veidiem."

Vai tas, ka sporta federācijai gada vidū vēl nav apstiprināta gada budžeta plānojuma, ir normāla parādība? "Tas, protams, nav normāli, taču diemžēl Latvijas sportā tāda mēdz būt realitāte," sacīja Šteinbergs. "Arvien biežāk saskaramies ar līdzīgām situācijām."

"Pēdējā laikā saņemtas vairākas sūdzības par LTS. Mēģināju runāt ar LTS prezidentu, arī iepriekšējo prezidentu Ernestu Gulbi, jo izskatās pēc acīmredzamām problēmām pārvaldē," turpināja Šteinbergs. "Taču tā ir pašas tenisa sabiedrības ievēlēta pārvalde, tenisa sabiedrībai ir pašai jāsaprot un jārīkojas pēc saviem ieskatiem. LSFP nevar tā vienkārši atnākt un sākt darīt pa savam, jo mums liekas, ka izdarīsim labāk. LTS biedriem pašiem jālemj par savu nākotni un darbību."

LSFP nesen pārņēma Latvijas Regbija federācijas pagaidu vadību, lai palīdzētu LRF izvairīties no maksātnespējas.

"Regbijā jau ilgu laiku bija skaidrs indikācijas par nopietnām problēmām, jo federācija strādāja ar zaudējumiem," paskaidroja LSFP prezidents. "Šādām situācijām mēs apsveram iespējas jau likumā atrunāt, ka sporta federācijām jāspēj izpildīt konkrēti kritēriji. Līdzīgi kā futbolā ir finansiālais "Fair play" - ja vairākus gadus pēc kārtas budžetā ir mīnusi, tad kritēriji netiek izpildīti. Līdzīgu principu varētu izmantot arī valsts noteikumos nākotnē, lai paplašinātu kontroli pār sporta federāciju darbību, lai varētu laicīgāk konstatēt problēmas un sākt tās risināt."