No Eiropas čempionāta vieglatlētikā Latvijas septiņu sportistu lielā izlase atgriezās ar Patrika Gailuma izcīnīto bronzas medaļu šķēpmešanā un Oskara Gravas 5. vietu prestižajā 200m distancē. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Dmitrijs Miļkevičs sarunā ar portālu Sportacentrs.com atzinīgi novērtēja izlases paveikto, taču arī pauda bažas par valsts finansējumu elites līmeņa vieglatlētiem.

"Šis bija viens no pozitīvākajiem čempionātiem pēdējos 10 gados. Tiešām augstvērtīgi rezultāti, atkal Eiropas čempionāta medaļa, pirmā desmit gadu laikā, turklāt atkal šķēpmešanā. Jau atkal pierādīts, ka esam šķēpmešanas lielvalsts," sacīja Dmitrijs Miļkevičs. "Arī šī Patrika Gailuma izcīnītā medaļa ir svarīga ne tikai kā atzinība, bet arī pamats, ar ko būvēt nākotni. Pēc pagājušā gada PČ Anetes Sietiņas izcīnītā sudraba bija papildus finansējums, ko varējām izmantot tieši šķēpmešanas attīstībai, piemēram, rīkojot divas nometnes jauniešiem."

"Neliels pārsteigums bija par Oskaru Gravu, kurš beigās bija tik tuvu medaļai 200m sprintā. Jā, mēs iepriekš cerējām, ka viņš varētu tikt finālā, bet nonākšanu 0.02 sekunžu attālumā līdz EČ medaļai, to gan negaidīju," turpināja LVS prezidents. "Citu Eiropas federāciju prezidenti un vadītāji nāca pie manis aprunāties un apsveikt, arī viņi bija pārsteigti, vaicāja, kur mums tāds sprinteris uzradies. Sprints ir tā disciplīna, ko visi pamana. Televīzijā ne visu parāda, taču sprintu vienmēr parāda."

Miļkevičs izcēla arī Raivo Saulgrieža paveikto, ar jaunu Latvijas rekordu izcīnot 13. vietu soļošanas maratonā: "Tas ir ļoti augsts sasniegums šajā disciplīnā."

"Savukārt Anetei (Sietiņai) kaut kas šoreiz nesagāja. Žēl, jo pēc tam redzējām, ka šķēpmešanā sievietēm nebūt nebija nekādi pārdabiskie rezultāti, viņa noteikti varēja tēmēt uz medaļu, taču tik tehniskā disciplīnā nekad nekas nav garantēts. Šoreiz nesanāca," pārskatu par EČ turpināja Miļkevičs.

"Kārtstlēkšanā - Valters (Kreišs) mokās ar Ahilleja traumu, tas lika arī sezonu pabeigt priekšlaicīgi. Viņam vispār nav paveicies, ka piedzimis tieši šajā paaudzē, kad kārtslēkšanā ir tik nenormāla konkurence. Bet vieglatlētikā jau tā notiek, ka disciplīnās ir cikliska attīstība. Piemēram, jau pieminēju, ka šoreiz sieviešu šķēpmešanā bija ne pārāk iespaidīgi rezultāti, kamēr sieviešu tāllēkšana bija vispār kaut kāds kosmoss. 6.50m lēciens tagad ir pēdējā vieta finālā? Trakums."

Sieviešu tāllēkšanas sacensībās EČ Nīderlandes sportiste Pauline Hondema ar rezultātu 6.47m ieņēma 11. vietu, kamēr viss "Top 6" bija ar rezultātiem 6.80m un augstāk.

"No otras puses, protams, var teikt, ka Kreišam tieši paveicies, ka viņa karjeras laikā kārtslēkšana ir kļuvusi par vieglatlētikas kroņa disciplīnu," sacīja LVS prezidents. "Kad sportā ienāca Duplantiss, kārtslēkšana kļuva daudz spēcīgāka. Kā runāts ar sacensību organizatoriem, viņi arī labi redz, cik labi biļetes tirgojas uz tām sesijām, kurās ir kārtslēkšana. Arī šeit - vēl nesen 5.80m rezultāts bija teju vai fenomenāls, bet tagad sešus metrus lec ne tikai Duplantiss, bet arī grieķi un norvēģi. Jāpiemin, ka tā arī ir disciplīna, kas klātienē ir ļoti skatāma. Televīzijā varbūt nav tik iespaidīgi, bet klātienē redzēt, kā cilvēks pārlec sešu metru augstumu - iespaidīgi!"

Miļkevičs aizvadīto Eiropas čempionātu novērtēja kā pozitīvu Latvijas izlasei: "Mēs būtu priecīgi par lielāku komandu, taču aizbraukušie pierādīja savu konkurētspēju augstākajā līmenī. Un te nerunājam tikai par medaļām, bet arī par rezultātiem. Tikko atjaunots pasaules rangs, kas ir ļoti svarīgs, domājot par kvalificēšanos lielajām sacensībām."

"Piemēram, Grava tagad ir ap 30. vietu pasaulē 200m. Svarīgi ir pārliecināt arī Latvijas institūcijas, ka vieglatlētikā jāskatās arī pasaules rangs, ne tikai medaļas galvenajās sacensībās," uzsvēra LVS prezidents. "Līdzīgi kā tenisā, piemēram, kur vieta WTA un ATP rangos ir kritērijs. Vieglatlētikā tomēr pasaules un Eiropas čempionāti nenotiek katru gadu, lielās sacensības ir retāk, mums nav tādu oficiālo Pasaules kausa vai Eiropas kausa posmu. Ja vienās sacensībās sportistam kaut kas nesanāk, tad principā uzreiz esi ārā no valsts finansējuma. Tas nav pareizi, mums ir jāskatās arī pasaules rangs, kurā tiek skaitītas piecas labākās sacensības kopā. Tas būtu tikai objektīvi."

LOV kritēriji paredz, ka pasaules rangs tiek ņemts vērā tikai tajos sporta veidos, kuros tosezon nenotiek ne pasaules, ne Eiropas čempionāts. LOV Sudraba sastāvam nepieciešams iegūt vismaz 12. vietu PČ vai OS, vismaz astoto vietu EČ vai vismaz desmito vietu Pasaules kausā.

"Ko tad tagad darīt, metīsim Sietiņu ārā no LOV sastāva, jo nesanāca vienā Eiropas čempionātā?" retoriski vaicāja LVS prezidents par sportisti, kas pirms gada kļuva par pasaules vicečempioni šķēpmešanā.

Te gan jāatgādina, ka LOV sastāvā var iekļaut arī ar atsevišķu lēmumu, ņemot vērā konkrēto situāciju, un 2026. gada LOV vasaras sastāvā ar atsevišķu lēmumu tika iekļauti seši vieglatlēti, ieskaitot EČ bronzu izcīnījušo Patriku Gailumu. Taču LOV sastāvā nav Gravas un Saulgrieža.

"Viņi līdz Eiropas čempionātam nonāca un tur augstus rezultātus sasniedza pilnībā uz sava rēķina," ar cieņu norādīja Miļkevičs. "Noteikti centīsimies Oskaru pēc iespējas ātrāk bīdīt uz valsts atbalstu, tāpat kā visus, kas ir izcīnījuši augstas vietas pasaules rangā. Jābūt tomēr kaut kādām garantijām vismaz iztikas minimumam."

Jāpiemin, ka par izcīnīto piekto vietu EČ Latvijā nav paredzētas arī valsts prēmijas - uz tām var pretendēt tikai ar izcīnītu medaļu. Miļkevičs gan šeit nevēlējās salīdzināt ar citu sporta veidu piemēriem un sacīja, ka tādi nu ir valsts prēmiju kritēriju un ar tādiem attiecīgi jāstrādā. "Bet, protams, ļoti labi saprotam, ka 200m sprints ir disciplīna, kurā dalībnieku skaits ir milzīgs," viņš uzsvēra.

"Nevar būt tā, ka mums ir fragmentēts finansiālais atbalsts, kas izriet tikai no vienām sacensībām. Mums jāatbalsta mūsu vadošie vieglatlēti, jo citādi viņi gluži vienkārši beigs karjeru. Latvijā vēlamies atbalstīt bērnu sportu un tautas sportu, tas skaidrs, bet nevajadzētu atstāt novārtā arī lielos. Ne tikai satikt viņus lidostā un paspiest roku, bet arī atbalstīt grūtajā ceļā, kā vispār līdz turienei nonāk. Mēs jau redzam tikai tās 20 sekundes, kas tiek veiktas distancē, kamēr darbs, kas ieguldīts, lai vispār nonāktu līdz startam, ir ļoti, ļoti ilgs," sacīja Miļkevičs.

LVS prezidents piedāvāja Latvijas vadošos vieglatlētus vairāk iesaistīt valsts spēka struktūrās (policijā, armijā), sniedzot viņiem iespējas saņemt atbalstu šādā veidā, kā arī samazināt valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu skaitu (šobrīd 15): "Vieglatlētika nav komercsports, kur visu sezonu vari būt klubā, pelnīt un trenēties, un tad atbraukt uz izlasi. Praksē ir tā, ka Eiropas vieglatlētikas federācijām ap 90% no gada budžeta veido valsts finansējums. Mums tas ir krietni mazāks. Jāstrādā, lai kaut vai Baltijas līmenī neizskatītos tik švaki. Citās Baltijas valstīs atbalsts ir 2-3 reizes lielāks. Tāpēc mums arī pieaugušie sportisti beidz karjeru krietni agrāk, un nevaru viņiem neko pārmest. Kāda jēga turpināt?"

Latvijas vieglatlētikas potenciālu apliecināja arī citas šīs sezonas sacensības. Neskaitot abus Baltijas kausus daudzcīņās, Latvijas izlase šosezon uzvarēja visos Baltijas kausos, atgādināja Miļkevičs: "Nebijis gadījums, ka izdevies uzvarēt visu vecuma grupu sacensībās. Piemēram, Lietuva bija trešajā vietā, bet uz EČ un PČ regulāri aizved daudz vairāk dalībnieku, tad nu jādomā, ko darām nepareizi. Bet atbilde jau ir ļoti vienkārša - Lietuvā visus vadošos vieglatlētus atbalsta valsts caur federāciju. Gadā Lietuvā elites vieglatlēti valsts atbalstā kopā saņem 900 tūkstošus eiro. Mums ir citāda sistēma, bet nu, saliekot pilnīgi visus avotus kopā, esam sarēķinājuši, ka finansējums elitei ir apmēram 300 tūkstoši eiro."

"Gribot negribot, beigu beigās viss atduras pret finansēm," teica Miļkevičs. "Jā, pareizs jautājums - ko tad dara pati LVS, lai iet un piesaista sponsorus! Diemžēl šobrīd tas ir sarežģīti ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas dēļ, tāpat arī ziedojumiem nelabvēlīgās nodokļu politikas dēļ. Visi grib atbalstīt bērnu sportu, bet neraujas atbalstīt, piemēram, Gravu un citus sportistus, kas nav tās lielākās zvaigznes. Taču mums jādod viņiem iespējas noturēties sportā. Tāpēc personīgi ļoti atbalstu sportistu došanos uz ASV, uz NCAA, kas viņiem tomēr dod iespēju par dažiem gadiem pagarināt karjeru pieaugušo sportā un saprast, kas notiek, vai sanāk vai nesanāk."

Kā piemēru Miļkevičs norādīja jauno diska metēju Tomu Samauski, kurš tikko laboja Latvijas rekordu: "Viņam ir milzīgs potenciāls, taču diska mešana ir tāda disciplīna, kur uzreiz pēc junioru vecuma ienākt pieaugušo konkurencē ir ļoti sarežģīti. Tam fiziski nepieciešami vismaz daži gadi. Bet mums jāskatās uz priekšu un jāparūpējas, ka viņš šo laiku vēl paliek sportā. Skatāmies uz Losandželosas olimpiskajām spēlēm. Nav jau mums nemaz tik daudz kandidātu, kas tur varētu tikt, maksimums desmit. Viņiem visiem mums tad ir jādod iespēja turpināt cīnīties augstākajā līmenī!"