Latvijas biatlona izlase šajā starpsezonā trenējas atsevišķi, principā sadalījusies vairākās mazākās grupiņās, portālam Sportacentrs.com plašākā intervijā pastāstīja Kārlis Vanags, Latvijas vīriešu izlases galvenais treneris iepriekšējā sezonā, ar kuru panākta mutiska vienošanās par darbu šajā pozīcijā arī nākamsezon. Viņš uzsvēra, ka Latvijas junioru iespaidīgā iepriekšējā sezona jau tā tikusi par maz novērtēta un pelnījusi vēl skaļākas uzslavas nekā izskanējis, taču ir pamats gaidīt vēl spēcīgāku turpinājumu.

Sarunājamies uzreiz pēc atgriešanās no Norvēģijas, kur notika "Blink" festivāls vasaras biatlonā un rollerslēpošanā, tur piedalījās arī vairāki Latvijas biatlonisti. Īsumā - kā tur gāja?

Ļoti laba un interesanta nedēļa. Skaidrs, ka sportisti vēl nav savā labākā fiziskajā formā, šobrīd nav tam laiks, taču šīs tāpat bija svarīgas sacensības, lai saprastu, kur esam un pie kā jāpiestrādā.

Ļoti labi, ka ir šādas sacensības. Starpsezonā piedalīties starptautiskās sacensībās ar elites sportistu konkurenci - tas nemaz nav tik bieži. Tas mums ļauj redzēt, kādā kondīcijā ir viņi, tas palīdz saprast, kā pārējie gatavojas sezonai, un attiecīgi tas noder mums, lai labāk paši sagatavotos. Skaidrs, ka "Blink" festivāls nav mērķa sacensības, kurās visu izsaka rezultāts. Taču tā ir laba gatavošanās, jo tāpat ir sacensību atmosfēra, tāpat ir spriedze šaušanā, tā ir ļoti laba simulācija pirms ziemas sezonas starta.

Pirmssezonas turpmākajos plānos ir arī Baltijas čempionāts vasaras biatlonā Otepē, kur plānota arī Norvēģijas izlases sportistu dalība, jo viņiem tur būs sava nometne. Savukārt oktobrī Minhenē būs "Loop One" festivāls.

Par to elites sportistu konkurenci - bija atsevišķa šaušanas disciplīna, kur fināla 12-niekā dāmām tika Baiba Bendika un Estere Volfa, vīriem - Matīss Meirāns. Mani ieinteresēja, ka vīriešu kopvērtējuma tabulas galvgalī bija uzvārds Bjerndālens. Taču vārds nebija norādīts, tad nu...

Nē, nē (smejas). Paši norvēģi jau smējās, ka atkal biatlonā Bjerndālens visus uzvar. Redzēju, ka norvēģi paši sociālajos tīklos un ziņās izceļ virsrakstus, ka Bjerndālenam uzvara. Taču tas nebija "lielais un varenais" Ūle, bet gan cits (Sīverts Bjerndālens, kuram Ūle ir tēvocis - aut.p.)

Par mums pašiem un mūsu šaušanu - jā, ir optimisms. Esam ieguvuši jaunu inventāru tieši šaušanai, ar to nepieciešams aprast. Svarīgi saprast, kāds ir tagadējais līmenis, lai varētu to attīstīt.

Kā kopumā sokas starpsezonā?
Jā, te es paskaidrošu, kā es strādāju un par ko vispār varu runāt. Šovasar strādāju ar Renāru Birkentālu un Rihardu Lozberu, kuri tagad ar treneri Slotiņu aizbraukuši uz treniņnometni augstkalnē Francijā, kur līdz septembra sākumam strādās kopā ar Somijas izlasi.

Tādas kopējās izlases treniņnometnes šoreiz netiek plānotas, katrs principā strādā atsevišķi. Ir vairākas mazās grupiņas. Trenere Agnese Caune strādā ar māsām Buliņām, tad ir trenera Ilmāra Briča grupa. Andrejs Rastorgujevs jau kā ierasti sezonai gatavojas individuāli. Aleksandrs Patrijuks tikko uzvarēja Latvijas čempionātā MTB riteņbraukšanā, tad nu par viņa fizisko formu man šaubu nav (smejas). Par Edgaru Misi - jā, nu man precīzākas informācijas nav.

No tā tad izriet nepieklājīgs jautājums. Pagājušajā sezonā biji vīriešu biatlona izlases galvenais treneris - kāds ir Tavs statuss šobrīd?
Nu, mutiski esam vienojušies, ka šajā pozīcijā palikšu, taču šo sadarbību oficiāli apstiprināsim novembrī. Tad nu rakstiski šobrīd nekādas vienošanās ar Latvijas Biatlona federāciju nav. Es no savas puses esmu piekritis, savu darba plānu esmu iesniedzis.

Novembris ir brīdis, kad jau sāksies Pasaules kausa sezona.
Jā, tas tiesa. Bet nu tas jau nenozīmē, ka mums tagad līdz novembrim ar federāciju nekāda kontakta nebūs. Tāpat ir palīdzība ikdienā, uzturam komunikāciju par veicamajiem darbiem un gatavošanos.

Biatlona federācijā tagad ir ievēlēta jauna vadība, un ir izveidota LBF Treneru padome, kurā arī esi pārstāvēts.
Treneru padomi izveidoja jaunā LBF valde. Treneru padome apsprieda un kopīgi izstrādāja atlases kritērijus, ne tikai Pasaules kausa sacensībām, bet arī junioriem, konkrēti nosakot kritērijus, pēc kuriem izraudzīties Latvijas izlases sastāvu IBU Junioru kausa posmiem.

Atlases kritēriju nolikumā manīju arī īpaši izvērstu punktu, kas atrunā sankcijas sportistam par atteikšanos piedalīties stafešu sacensībās Latvijas izlases sastāvā. Vai tagad nesen bijuši precedenti?

Nē, precedentu nav bijis, un principā līdzīgs punkts bija arī iepriekšējos gados. Bet tam ir pamatots iemesls. Šosezon vīriešiem tas būs mazāk aktuāli, jo tur ir četras PK kvotas, kamēr sievietēm mums ir tikai trīs PK kvotas, taču dalība stafetēs tāpat ir ļoti svarīga, lai krātu Nāciju kausa punktus. Tad nu sanāk situācija, ka vienai sportistei jābrauc uz Pasaules kausa posmu, lai piedalītos tikai stafetē, kamēr paralēli notiek IBU kausa posms, kur viņa varētu piedalīties individuālajās sacensībās. Un IBU individuālās sacensības ir svarīgas, lai tur ar labiem rezultātiem izcīnītu sev vietu Pasaules kausā, kur mums ir tikai trīs kvotas.

Tāpēc centāmies veidot atlases kritērijus tā, lai nevienam sportistam nebūtu pamata sarēķināt, ka viņam personīgi nav izdevīgi startēt Latvijas izlases stafetes komandā. Konkrēts papildinājums nolikumā - augstvērtīgi rezultāti stafetes sacensībās arī var palīdzēt izcīnīt vietu Pasaules kausa individuālajās sacensībās.

Par PK kvotām - pagājušajā sezonā ārpus konkurences kā izlases līderi bija Rastorgujevs un Bendika. Šosezon PK sezonas pirmajam trimestrim garantētas vietas ir jau pieciem sportistiem - vēl arī Volfai, Birkentālam un Lozberam. Tad nu principā paliek tikai divas brīvas vietas atlasē. Kāda motivācija bija šādām izmaiņām atlases kritērijos?
Garantētu vietu PK sastāvā ieguva sportisti, kuri iepriekšējā sezonā ieguva punktus PK ieskaitē. Visi, kas šādā veidā kvalificējās 2026./27. g. sezonai, manuprāt, ir skaidri pierādījuši sevi kā konkurētspējīgus Pasaules kausa līmenī. Visiem ir labi un stabili rezultāti. Treneru padome vienojās, ka, lai sportistiem, kuriem iepriekš bijuši stabili rezultāti visaugstākajā līmenī, būtu vieglāka starpsezona un par vienu satraukumu mazāk, jau ir garantēta vieta sezonas pirmajā trimestrī Pasaules kausā. Taču tikai pirmajā trimestrī - sava vieta izlases sastāvā ar labiem rezultātiem jānosargā visiem.

Un, godīgi sakot, Latvijas čempionāts vasaras biatlonā to visu arī apliecināja. Andrejs tur nestartēja, bet visi pārējie četri, kas jau garantējuši vietu PK sezonas sākumā, bija ar labākajiem rezultātiem. Tur starp Renāru un Rihardu finiša sprintā izvērtās tik sīva cīņa, ka Rihards uzreiz aiz finiša nokrita un nedaudz sasitās, galīgi nevēlējās atdot uzvaru.
Renāram kopumā ļoti labs starpsezonas sagatavošanās periods. Nekādu lielo traumu nav bijis, bet nu mazās traumiņas - tā jau normāla lieta ikdienas darbā.

Kad runājam par Lozberu kā sportistu, kurš jau pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem garantējis vietu PK sacensībās, man gandrīz vai ar varu sev jāatgādina, ka runājam par tikai 17 gadus vecu sportistu.
Protams. Nu negaidīti labi viņš startē savos 17 gados. Ja pirms pagājušās sezonas vēl bija nolūks viņu nedaudz pietaupīt un pamazām ielikt lielajā apritēt, tad nākamo sezonu plānots jau sākt ar Pasaules kausa posmiem pēc pilnas programmas. Sezonas turpinājumā gan plānots pievērsties sava vecuma sacensībām, plānā ir IBU Junioru kausa posms Madonā janvāra vidū, kas tomēr ir lieliska iespēja startēt savu līdzjutēju priekšā, atrādīties saviem atbalstītājiem un sponsoriem, tāpat noteikti plānos ir pasaules čempionāts junioriem februāra beigās. Savukārt trešo trimestri jau atkal plānos ir pabeigt Pasaules kausā.

Šosezon Pasaules kausā ir vairāk posmu, grafiks ir visnotaļ saspringts. Pirmais trimestris beigsies visnotaļ ātri, jau 13. decembrī, kad līdz tam būs aizvadīti jau trīs PK posmi. Taču tikpat ātri arī atsāksies - jau pašā janvāra sākumā. Toties šosezon mums pateicīga ģeogrāfija svarīgākajās sacensībās - pasaules čempionāts pieaugušajiem Igaunijā, junioru čempionāts Polijā.

Pagājušajā sezonā Latvijas biatlona juniori lika par sevi runāt ļoti skaļi. Kāds ir noskaņojums pēc PČ un EČ junioru tituliem? Kā parūpēties, lai neseko kritums vai vismaz apstāšanās progresā?
Loģiski saprotams, ka cilvēki gaida arī nākamos panākumus. Un pamatoti gaida. Tas, ko mūsu biatlonisti paveica junioru līmenī, izcīnot septiņas medaļas, ieskaitot trīs zeltus, ir patiešām grandiozi. Man bija sarunas ar citu nāciju treneriem un pārstāvjiem, kuri nāca pie manis un brīnījās, sak, kas te notiek? Latvijai līdz šim nebija vispār nevienas junioru PČ medaļas, bet tagad mēs uzvaram medaļu kopvērtējumā? Tāpēc, kad man kāds saka, ka par Latvijas jaunajiem biatlonistiem tagad ir liela interese, es atbildu, ka viņu sasniegumi vēl tāpat par maz izskanējuši, tāpat vēl par maz novērtēti. Viņi pacēluši latiņu neticami augstu, un viņiem pienākas ļoti daudz uzslavu.

Par turpinājumu - nu, skaidrs, ka nekas karjerā nav garantēts, taču viss, ko no viņiem esmu redzējis, liecina, ka, ja nenotiks nekas ekstrēms, neizpaliks arī nākotnes rezultāti. Viņi augot paliks tikai stabilāki. Galvenais, ka Latvijas biatlons tajā lielajā katlā ir konkurētspējīgs. Par to ir ļoti liels prieks.

Jā, jāņem vērā, ka biatlonā vairs nebūs jauniešu čempionāta kā agrāk. Pasaules čempionātā būs vairs tikai junioru vecuma grupa, vairs nebūs U19 vecuma kategorijas. Bet tik un tā - saprotu, ka jautājums ir ar domu par pāreju uz pieaugušajiem, taču es uzsvēršu vienu faktu. Rihards Lozbers varēs piedalīties vēl četros pasaules čempionātos junioriem, vēl līdz pat 2031. gadam.