Viņa norādīja, ka šis nebija klasiskais lielais salūts, kādi pieredzēti iepriekš. Gaismas šovā tika izmantoti lāzeri, prožektori, strūklakas, dūmu mašīnas un arī skatuves pirotehnika.

Tika izmantota pirotehnika, kas nešāvās augstu debesīs un neradīja tādu troksni kā ierastie salūti, bet kopā ar lāzeriem un citiem gaismas efektiem palīdzēja aizpildīt plašo Daugavas platību, skaidroja mēra padomniece, uzsverot, ka klasisko salūtu pilsēta neizmanto un arī turpmāk neizmantos.

Arī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) aģentūrai LETA sacīja, ka gaismas šovs ar uguņošanas elementiem vērtējams pozitīvi.

"Ir ļoti labi, ka uguņošanas elements atgriežas pilsētas oficiālajos pasākumos, īpaši pilsētai nozīmīgajā 825. dzimšanas dienā," teica vicemērs.

Ratnieks uzsvēra, ka 825. dzimšanas diena ir nozīmīgs un ievērības cienīgs notikums un, viņaprāt, esot pozitīvi rīdziniekiem un pilsētas viesiem ļaut svinēt šo nozīmīgo pilsētas dzimšanas dienu "ar plašu sirdi un pēc tam to visu atcerēties ar skaistām atmiņām".

Viņš atgādināja, ka līdzīgi bija ar Rīgai 800. dzimšanas dienas svinēšanu, par kuras notikumiem un uguņošanu vēl tagad cilvēki atceras ar patīkamām sajūtām un piederību pilsētai.

"Katrā ziņā rīdziniekiem un viesiem, kas bija svētkos Krastmalā, šis uguņošanas šovs ļoti patika un to atzinīgi novērtēja," teica Ratnieks. Viņš pateicās pasākuma rīkotājiem un novērtēja ieguldīto organizatoru un mākslinieku darbu.

Savukārt sociālajos tīklos parādījušies atšķirīgi vērtējumi. Vieni priecājas par labi organizēto pasākumu, savukārt citi uzdod jautājumus, kādēļ uguņošana tiek saukta par gaismas šovu un vai tas nozīmējot, ka turpmāk Rīgā svētkos atkal notiks uguņošana.